Neinvazīvs (in situ) audzējs jeb 0 stadija
Tie ir audzēji, kas, lai arī morfoloģiski atgādina vēža šūnas, tomēr nav izplatījušies tālāk par savu rašanās vietu. Šo jēdzienu attiecina tikai un vienīgi uz epitēlija (šūnas, kas izklāj orgāna dobumu vai pārklāj to, piemēram, āda, zarnu gļotāda u. tml.) cilmes audzējiem. Šīs šūnas no apkārtējiem audiem nodala dabīgā barjera – bazālā membrāna. Patologs, izmeklējot audzēja materiālu, tam pievērš īpašu uzmanību, jo no tā lielā mērā būs atkarīga gan prognoze, gan ārstēšana. Neko nedarot, pastāv ļoti liels risks, ka šūnas pārtaps īstos invazīvos audzējos. Šos audzējus tādēļ arī mēdz dēvēt par in situ (no latīņu valodas – tāds, kas pastāv uz vietas) audzējiem un tradicionāli klasificē kā 0 stadijas audzējus.
Var gadīties, ka sava audzēja patoloģiskā izmeklējuma slēdzienā atradīsiet norādes gan par invazīvu, gan in situ audzēju. Tas nozīmē, ka izmeklētajā audu paraugā bija gan īsti invazīva, gan neinvazīva audzēja perēkļi. Terapijas taktiku pielāgo nopietnākai diagnozei.
Atkarībā no audzēja lokalizācijas terapija var aprobežoties tikai ar ķirurģisku bojātā apvidus izņemšanu vai operācijai sekojošu arī, piemēram, hormonterapiju, ja audzējs bijis hormonatkarīgs, kā tas notiek in situ krūts vēža gadījumā. Cilvēkus ar in situ audzējiem pēc terapijas var uzskatīt par izārstētiem. Taču viņiem tāpat nepieciešams rūpīgi sekot savai veselībai un veikt regulāras pārbaudes.