Darba likums neparedz īpašu normu veselības pārbaudēm, bet var izmantot Darba likuma 147. pantu “Īslaicīga prombūtne” – darbiniekiem ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ.
Par īslaicīgu prombūtni darbinieks savlaicīgi paziņo darba devējam. Īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu, īslaicīgas prombūtnes laiks tiek apmaksāts. Nekur likumā gan nav noteikts, cik gara var būt „īslaicīga prombūtne”. Tomēr tā nevar būt ikdienas situācija, bet tikai ārkārtas gadījums.
Otrs variants ir vienošanās ar darba devēju par darba laika organizācijas maiņu – summēto darba laiku vai nepilno darba laiku.
Vai šādā gadījumā ir jāinformē par diagnozi?
Nē, darba devējam nav jāzina darbinieka diagnoze. Darbinieka veselība (t.sk., diagnoze) darba devējam var interesēt tikai tajā gadījumā, ja darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam. Tāpat darba devējam ir tiesības iegūt informāciju par darbinieku, ja darbā ir noticis nelaimes gadījums un to nepieciešams izmeklēt.