Labdabīgi audzēji ir veidoti no normālām organisma šūnām, kuras sāk vairoties aktīvāk nekā parasti, taču joprojām paliek neizmainītas.
Parasti labdabīgie audzēji ir nekaitīgi cilvēkam, taču tiem var būt negatīvs iespaids uz veselību, ja tie aug ilgstoši un sasniedz lielus izmērus vai arī nospiež blakus esošās struktūras, orgānus. Tas var izraisīt sāpes, diskomfortu, tilpuma efektu, orgānu funkcijas traucējumus. Ja labdabīgs audzējs ir veidots no šūnām, kuras spēj ražot hormonus, piemēram, no vairogdziedzera šūnām vai aizkuņģa dziedzera šūnām, tad pārmērīga hormonu izdale var izraisīt virkni nelabvēlīgu simptomu. Simptomi ir atkarīgi no tā, kāds hormons tiek ražots auzēja šūnās.
Retos gadījumos labdabīgi audzēji veidojas organismā, jo cilvēkam ir nosliece uz to. Piemēram, ir noteikta ģenētiska pārmantota mutācija, kas izraisa izmainītu signālu pārvadi šūnās, šūnas sāk nekontrolēti augt un dalīties. Ir zināmi sindromi, kuru pamatā ir pārmantota mutācija, kuras rezultātā veidojas labdabīgi audzēji – polipi zarnu sieniņās (adenomatozā ģimenes polipoze), ādas, zemādas un asinsvadu nelieli veidojumi lielā skaitā (neirofibromatoze u.c.). Tāpat, arī bez pārmantotiem ģenētiska materiāla defektiem, var izveidoties labdabīgs audzējs – papiloma, polips, adenoma (no dziedzeršūnām), fibroma (no saistaudu šūnām), lipoma (no tauku šūnām), mioma (no muskuļu šūnām) u.c. Par iemeslu var būt vīrusu slimības, piemēram, cilvēka papilomas vīruss. Lielākā daļa labdabīgo audzēju nekad nepārvērtīsies par ļaundabīgiem, tomēr daži ilgākā laika posmā var mainīties. Ja cilvēkam ir audzējs, kas varētu kļūt par ļaundabīgu, ārsts nozīmē papildus izmeklējumus, lai kontrolētu izmaiņas, vai arī veidojumu rekomendē izoperēt ar mērķi nepieļaut pārvēršanos par ļaundabīgu.
Galvenā īpašība, kas atšķir labdabīgu audzēju no ļaundabīgā, ir spēja izplatīties blakus esošos orgānos un struktūrās. Labdabīgs audzējs var sasniegt lielus izmērus, taču tas tikai atbīdīs blakus esošus orgānus un struktūras, neieaugot to masā. Tāpat, labdabīga audzēja šūnas nespēj izplatīties pa organismu un veidot metastāzes. Tiesa gan, ir iespējams, ka vienlaicīgi ir vairāki labdabīgi audzēji, bet tie attīstās katrs atsevišķi, nevis izplatās no viena primārā audzēja.
Simptomi
Labdabīgie audzēji ir ļoti dažādi, tiem var nebūt nekādu simptomu, vai arī tie var izraisīt simptomus atkarībā no to anatomiskās atrašanās vietas un veidojošo šūnu tipa, spējas ražot aktīvās vielas.
Labdabīgo audzēju iespējamie simptomi ir:
Ārstēšana
Aizdomu vai sūdzību gadījumā ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas izvērtēs sūdzības un lems par tālākiem izmeklējumiem un nosūtījumu pie speciālista. Daļai labdabīgo audzēju ārstēšana nav nepieciešama, bet daļu var būt nepieciešams vai vēlams izoperēt. Labdabīgo audzēju ārstēšanā netiek izmantota ķīmijterapija, retos gadījumos var būt pielietojama staru terapija.
Izplatība un profilakse
Labdabīgi audzēji ir ļoti izplatīti. Dažus labdabīgus audzējus izraisa noteikti vīrusi, piemēram, papilomas vīrusu tipi, kas izraisa kondilomas, papilomas un kārpas un ilgstošas iedarbības rezultātā, piemēram, var izraisīt dzemdes kakla vēzi. Papilomas vīrusu nēsātāji ir lielākā daļa veselo cilvēku. Nosliece uz dažām labdabīgo audzēju formām var būt arī pārmantota.