Var izšķirt šādus metastāžu (ļaundabīgā audzēja izplešanās) veidus:
• vietējo;
• reģionālo;
• attālo metastāžu.
Metastātisks vēzis ir tāds, kurš no primārās atrašanās vietas (no primārā audzēja) izplešas uz citiem orgāniem. Ja ļaundabīgā audzēja šūnas izkļūst ārpus audzēja, tās var ceļot uz citām ķermeņa daļām un orgāniem pa asinsvadiem, limfas vadiem, izveidojot pat veselas audzēju kolonijas. Visās jaunajās vietās vēža šūnas turpina vairoties un augt, šāda veida vēža izplatīšanos sauc par metastāzēm. Ir ļoti svarīgi izprast starpību starp metastāzēm un vietējo izplatību, jo tas nosaka pacienta izredzes uz izdzīvošanu un pielietojamajiem ārstniecības līdzekļiem un metodēm. Vēža metastāzes ir veidotas no tādām pašām šūnām kā primārs audzējs, bet šo šūnu uzvedība var būt agresīvāka.
• Audzēja vietējā izplatība nozīmē, ka augošais vēzis iziet ārpus tā orgāna robežas, kurā tas izveidojies. Piemēram, dzemdes kakla vēzis atrodas taisnās zarnas priekšpusē, tieši aiz urīnpūšļa. Tikai ļoti liels dzemdes kakla vēzis var izplesties uz taisno zarnu un urīnpūsli.
• Reģionālā izplatība. Metastāzes ietver vēža šūnu izplatīšanos caur limfātisko sistēmu uz tuvākiem limfmezgliem, kas savāc limfu no attiecīgā organa. Vēža šūnas, kas nokļuvušas limfmezglos, turpina augt, ārsti šo vēža izplatību uz tuvākajiem limfmezgliem sauc par reģionālo izplatību. Ja vēzis izplatās uz limfmezgliem, kas atrodas tālu no vēža skartā organa, tā jau būs nevis reģionāla, bet attālā izplatība limfmezglos.
• Attālā izplatība. Metastāzes attālos orgānos var izveidoties gan lielam, gan arī pavisam mazam primāram audzējam. Tas ir atkarīgs no audzēja ļaundabīguma, šūnu klonu mutācijām un spējas izdzīvot, aizceļojot prom no primārā audzēja masas.
Metastāze izveidojas vienai vai dažām šūnām atdaloties no primāras audzēja masas un ar asinsplūsmu aizceļojot tur, kur būs labdabīga vide tālākai augšanai. Tikai pašas stiprākās primārā audzēja šūnas spēj veidot metastāzes. Daļa metastātisku šūnu tiek iznīcināta pateicoties organisma imunitātei. Atsevišķiem ļaundabīgo audzēju veidiem ir tipiskākie metastāžu orgāni. Piemēram, aizkuņģa dziedzera vēzis ārkārtīgi bieži veido metastāzes aknās, tāpat kolorektāls vēzis metastazē uz plaušām un aknām.
Metastāzes attālos orgānos var atrast, jau zinot primārā audzēja lokalizāciju, Piemēram, pacientam ir tikko atklāts zarnu vēzis, un, veicot izmeklējumus slimības stadijas noteikšanai, tiek konstatēts, ka arī plaušās ir daži audzēja perēkļi. Tādā gadījumā tas ir zarnu vēzis ar jau sākotnēji diagnosticētām metastāzēm plaušās. Tā ir IV zarnu vēža stadija.
Var gadīties, ka sākotnēji atrod tikai primāru audzēju ar izplatību lokāli vai tuvākos limfmezglos (piem., III stadija), un terapijas rezultātā audzēju izdodas izārstēt. Pēc laika pacientam rodas sūdzības par galvas reiboņiem, veicot papildus izmeklējumus atrod, ka galvas smadzenēs ir metastāze. Tādā gadījumā tas ir zarnu vēzis III stadijā pēc saņemtās ārstēšanas ar vēlāk parādījušos zarnu vēža metastāzēm galvas smadzenēs.
Retos gadījumos notiek tā, ka primāro audzēju neizdodas atrast, bet uzreiz atrod vienu vai vairākas metastāzes orgānos. To var izskaidrot tā, ka sākotnēji no ļoti neliela primāra audzēja atdalījās ļoti ļauns šūnas klons, kas bija spējīgs citā orgānā “iemājot”, izveidojot metastāzi. Pa to laiku primāro audzēju varēja sameklēt un iznīcināt organisma imūnā sistēma. Kā lai tagad saprot, ka atrastais audzējs ir metastātisks, nevis primārs? To palīdz izdarīt izmeklējums mikroskopā. Gadījumā, ja plaušās atrastā audzēja biopsija parāda zarnu vēža šūnas, ir skaidrs, ka primārs audzējs meklējams zarnās. Bet, kā jau iepriekš minēts, gadās, ka primāru audzēju neatrod ar visprecīzākām metodēm. Tādā gadījumā pieņem, ka tas ir zarnu vēzis ar metastāzēm plaušās un pacientu ārstē kā zarnu vēža pacientu.
Vēl viens variants ir, ja tiek atrasta audzēja metastāze, bet mikroskopiskā izmeklējumā nevar precīzi pateikt, no kāda orgāna šis audzējs attīstījās. Tādā gadījumā atbilstoši kopīgām audzēja iezīmēm tiek nozīmēta tālākā terapija un audzēju ārstē kā nezināmas primārās lokalizācijas metatstātisku vēzi, kas tiek uzskatīts par IV stadiju.
Recidīvs un metastāzes. "Recidīvs" ir medicīnisks termins, ar kuru apzīmē vēža atkārtošanos pēc iepriekš saņemtās ārstēšanas un sasniegtas remisijas.
Recidīvs var būt lokāls, reģionāls vai attāls.
• Lokāls recidīvs. Vēzis var atgriezties tajā pašā orgānā, kurā tas bija sākotnēji. Tāpat ļaundabīgais audzējs var atgriezties blakus orgānā, vai audos, ja orgāns pirms tam ticis amputēts. Piemēram, krūts vēža lokāls recidīvs nozīmē, ka tas ir sācis augt tajā pašā krūtī pēc krūts dziedzera operācijas un staru terapijas, vai arī tas ir sācis veidoties krūšu kurvja sienā, ādā vai muskuļos operācijas rētas apvidū, ja pacientam ir bijusi krūts dziedzera amputācija.
• Reģionāls recidīvs. Ļaundabīgais audzējs atgriežas blakus esošajos limfmezglos, vai arī tuvākajā teritorijā, no kuras limfmezgli tika izoperēti.
• Attālais recidīvs. Ietver jebkuru ķermeņa daļu, kura netika pieminēta lokālā un reģionālā gadījumā. Piemēram, pēc prostatas vēža operācijas var būt prostatas vēža recidīvs aknās, kaulos, plaušās. Daži vēži var tikt atklāti tikai, izplešoties uz blakus esošajiem limfmezgliem vai attālākiem orgāniem, neilgi pēc tam, kad vēzis ticis pirmo reizi konstatēts, un pirms uzsākta ārstēšana.
Gandrīz visiem cilvēkiem, kuri miruši no vēža, ir bijušas metastāzes. Lielāko daļu biežāk sastopamo ļaundabīgo audzēju (prostatas, krūts, zarnu, plaušu) ir iespējams pilnīgi vai daļēji izoperēt, tāpēc, ja neveidotos metastāzes, būtu labas izredzes uz pozitīvu rezultātu. Tomēr dažos gadījumos metastāzes no vēža skartā orgāna var pāriet uz dzīvībai svarīgiem orgāniem, piemēram, smadzenēm. Metastāžu izplešanās ir saistīta ar vēža šūnu milzīgo vairošanās apjomu, kas noved pie organisma vielmaiņas pilnīgas sagraušanas. Tomēr vēzis var būt fatāls arī tad, ja nav metastāžu. Piemēram, ļaundabīgo audzēju, kas atrodas smadzenēs, var būt neiespējami operēt, lai neizdarītu neatgriezeniskus bojājumus smadzenēm, taču, ja operācija netiek veikta, audzējs attīstoties var ietekmēt dzīvībai nozīmīgus centrus.