Kuņģa vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas sākas kuņģī. Visbiežāk kuņģa vēzis sākas gļotādā un lēnām aug cauri pārējiem slāņiem. Parasti kuņģa vēzis aug lēni, vairākus gadus. Pirms attīstījušās īstas vēža šūnas, kuņģa gļotādā notiek izmaiņas. Šīs agrīnās izmaiņas neizraisa nekādas sūdzības un bieži vien paliek neatklātas.
Kuņģa vēzis var izplatīties dažādos veidos. Tas var izaugt cauri visiem kuņģa slāņiem un ieaugt blakus orgānos. Tas var izplatīties arī uz tuvākajiem limfmezgliem (zirņa lieluma imūnās sistēmas šūnu sakopojumiem) un tālāk izplatīties caur limfātisko sistēmu. Ja vēzis izplatās šādi, prognozes ir sliktākas. Kad kuņģa vēzis jau progresējis, tas var izplatīties arī caur asinsrites sistēmu, vēža šūnas nogulsnējas aknās, plaušās un kaulos.
Visbiežāk kuņģī attīstās adenokarcinoma. Šis vēzis sākas šūnās, kas veido gļotādas iekšējo pārklājumu. Šī vēža raksturošanai parasti tiek izmantots vārdu savienojums “kuņģa vēzis”. Citi veidi - limfoma, gremošanas trakta stromāls audzējs, karcinoīds audzējs, sastopami daudz retāk.
Kā izpaužas kuņģa vēzis?
• Agrīni kuņģa vēzis var atgādināt citas, labdabīgas kuņģa slimības.
Biežākās sūdzības:
• smaguma, pilnuma sajūta pakrūtē;
• pilnuma sajūta pēc jau nelielas ēdienreizēs;
• nepatīkama garša mutē (ēdiens šķiet ar kādu piegaršu);
• šķebināšana, vemšana;
• sanīkums, nogurums, darba spēju samazināšanās, apātija;
• krišanās svarā bez redzama iemesla;
• nepatika pret gaļas ēdieniem;
• ja kuņģa vēzis atrodas kuņģa augšgalā, var būt atraugas, siekalošanās un sāpes aiz krūšu kaula;
• ja vēzis atrodas kuņģa vidusdaļā, tas var simulēt stenokardijas sūdzības.
Atbilstīgi tam, cik tālu vēzis izplatījies, nosaka tā stadiju. To noteikt ir ļoti svarīgi, jo no stadijas ir atkarīga ārstēšanas taktika, kā arī ārstēšanas iznākums un dzīvildze.
Kuņģa vēža stadijas un ārstēšanas plānošana
Ārsti bieži vien iedala vēzi divās grupās. Operējams vēzis ir tāds, par kuru ārsts domā, ka operācijas laikā to var pilnībā izņemt. Neoperējams vēzis ir tāds, kuru pilnībā izņemt nevar. Tas ir tādos gadījumos, kad audzējs izplatījies blakus orgānos vai limfmezglos. Dažkārt kuņģa vēzis aug ļoti tuvu lielajiem asinsvadiem vai ir izplatījies citos orgānos metastāžu veidā.
0. stadija ir, kad audzējs atrodas tikai gļotādas šūnu slānī. Tālāk seko I, II, III stadija. Attiecīgi audzēja izmēri, palielinoties stadijai, arī ir lielāki, kā arī lielāka ir izplatība blakus esošos limfmezglos. IV stadijā ir atrodamas audzēja metastāzes attālos orgānos – aknās, plaušās, attālos limfmezglos, kaulos u.c.
Runājiet ar savu ārstējošu ārstu par Jums noteiktu slimības stadiju un paredzēto ārstēšanu. Ārstēšanas taktiku izlemj ārstu speciālistu komanda – onkoloģiskais konsīlijs. Konsīlijā izšķiras par pacientam piemērotāko ārstēšanas taktiku.
Ja vēzis ir apstiprināts, ārstam, iespējams, jāveic papildu izmeklējumi – īpaši gadījumā, ja paredzēta ķirurģiska ārstēšana. Piemēram, asins analīzes var parādīt nieru un aknu stāvokli. Var tikt veikta arī elektrokardiogramma (EKG), lai noskaidrotu sirds stāvokli.
Galvenās ārstēšanas metodes kuņģa vēža gadījumā ir operācija, ķīmijterapija un staru terapija. Bieži vien labākus rezultātus var sasniegt, ja tiek kombinētas divas vai vairākas ārstēšanas metodes. Ir ļoti svarīgi, lai jūs izprastu ārstēšanas mērķi. Ja pilnīga izārstēšanās nav iespējama, tad ārstēšanas nolūks ir mazināt audzēja simptomus – tādus kā apgrūtināta barības uzņemšana, sāpes vai asiņošana.
Operācijā var izņemt audzēju un daļu kuņģa. Ķirurgs cenšas atstāt kuņģi pēc iespējas lielāku.
Pašlaik ķirurģiska operācija ir vienīgais veids kuņģa vēža izārstēšanai. Ja jums ir 0, I, II vai III vēža stadija un pietiekami laba veselība, operācijai ir jābūt pirmajam solim cīņā ar vēzi. Arī tad, ja pacientam ir IV stadija un audzējs nav pārāk tālu izplatījies, var veikt operāciju.
Pat ja vēzis ir tik ļoti izplatījies, ka to nevar izoperēt pilnībā, ar operācijas palīdzību var apturēt asiņošanu no audzēja vai novērst kuņģa aizsprostošanos. Šādu operāciju sauc par paliatīvu, proti, tā atvieglo vai novērš sūdzības, bet neizārstē.
Kuņģa vēža operācijas veidi.
Ja operācija tiek veikta ārstnieciskos nolūkos, tad kopā ar kuņģi jāizgriež arī apkārtējie limfmezgli un taukaudi (taukplēve). Izņemamo operācijas laikā limfmezglu skaits var nedaudz variēt un no tā var būt atkarīga pēcoperācijas ārstēšanas taktika, tas ir apspriežams ar ārstējošo ārstu. Ja kuņģa vēzis skar liesu, ir jāizņem arī tā.
Kuņģa vēža operācija ir sarežģīta un var radīt pārejošas, kā arī paliekošas problēmas. Tās var būt: asiņošana operācijas laikā, trombu veidošanās, kā arī blakus orgānu (piemēram, žultspūšļa vai aizkuņģa dziedzera) bojājums operācijas laikā. Retos gadījumos jaunizveidotā savienojuma vieta ar barības vadu vai tievo zarnu nav pietiekami cieša un tur veidojas sūce.
Tā kā pēc kuņģa operācijas pastāv iespēja, ka pacients kādu laiku nevarēs uzņemt ēdienu ierastā veidā, jau pirms operatīvās iejaukšanās, kā arī uzreiz pēc tās, var būt nepieciešams kādu laiku uzturu saņemt vēnā, lai organismam būtu pietiekami uzturvielu, olbaltumu, enerģijas atveseļošanās un dzīšanas procesiem pēc operācijas.
Atveseļošanās laikā pēc operācijas var attīstīties citas blakusparādība. Tās var būt: grēmas, sāpes vēderā (īpaši pēc ēšanas) un dažu vitamīnu nepietiekamība. Kuņģim ir liela nozīme dažu vitamīnu uzsūkšanā. Ja kāda daļa no kuņģa tiek izgriezta, pacientam tiek ieteikta vitamīnu (B grupas) un minerālu (piem. dzelzs) substitūcijas terapija tablešu vai injekciju veidā. Pēc kuņģa operācijas vairākumam cilvēku jāmaina ēšanas paradumi, jāēd mazākas porcijas, labāk sasmalcināts un vieglāk asimilējams ēdiens un vairākās ēdienreizēs dienā.
Pirms operācijas ieteicams visus jautājumus izrunāt ar ārstu, kā arī konsultēties ar uztura speciālistu par uztura paradumu izmaiņām pirms un pēc paredzamas operācijas.
Kuņģa vēža gadījumā pat agrīnās slimības stadijās rekomendē pirmsoperācijas ķīmitjerapiju ar mērķi audzēju samazināt, tādā veidā potenciāli uzlabojot operācijas rezultātu. Pēc operācijas bieži vien tiek piedāvāta pēcoperācijas ķīmijterapija ar mērķi iznīcināt organismā atlikušās vēža šūnas. Pirmsoperācijas un pēcoperācijas ķīmijterapiju dēvē par perioperatīvu ķīmijterapiju. Tās ilgums var variēt atkarībā no pacienta vispārējā stāvokļa, audzēja reakcijas uz ķīmitjerapiju, taču vidēji perioperatīvas ķīmijterrapijas ilgums ir 3-4 mēneši. Pēcoperācijas ķīmijterapija parasti tiek uzsākta 3-8 nedēļas pēc operācijas, lai ļautu organismam atgūt spēkus.
Ķīmijterapiju var izvēlēties arī kā vienīgo ārstēšanas veidu metastātiskam vai neoperējamam kuņģa vēzim. Tā var palīdzēt sūdzību mazināšanā, īpaši tiem pacientiem, kam vēzis izplatījies vairākos orgānos, kā arī apturēt audzēja augšanu un samazināt to.
Atsevišķos gadījumos metastātiska kuņģa vēža pacientiem var piedāvāt mērķterapiju. Šo medikamentu ievada vēnā kopā ar ķīmijterapiju gadījumā, ja audzēja šūnas uz savas virsmas izbīda speciālus receptorus – augšanas faktorus HER2 (angl. Human Epidermal growth factor Receptor). Receptorus nosaka audzēja paraugā, to speciāli iekrāsojot.
Kuņģa vēža ārstēšanai lieto no ārpuses pievadāmo staru terapiju. Šādu staru terapiju kopumā izmanto visplašāk.
Pēcoperācijas staru terapiju nozīmē, lai nonāvētu vēža šūnas, kuras ar aci nevar redzēt, taču tās varētu palikt organismā. Parasti pēc operācijas staru terapiju veic, ja audzējs ir pietiekoši liels sākotnēji, vai arī nav izņemti pietiekami daudz limfmezglu operācijas laikā. Staru terapiju ar/bez ķīmijterapijas var piedāvāt pacientiem vispārēji labā veselības stāvoklī gadījumā, ja audzējs nav operējams. Daži pētījumi pierāda, ka staru terapija, īpaši kombinācijā ar ķīmijterapiju, var aizkavēt vai pat novērst vēža recidīvu pēc operācijas un pagarināt dzīvi. Tāpat staru terapija var atvieglot simptomus, kas saistīti ar kuņģa vēzi, piemēram, sāpes, asiņošanu, ēšanas problēmas.