Audzēja lokalizācija: krūšu audi.
Starptautiskās slimību klasifikācijas (SSK) kods: C50
Krūts, jeb piena dziedzeri ir pāra orgāns un sekundāra dzimuma pazīme. Sievietēm piena dziedzeri dzīves laikā mainās atkarībā no hormonu stimulācijas, un vajadzības gadījumā veido pienu. Vīriešiem krūts dziedzeri visu mūžu paliek neaktīvi, taču pēc struktūras atgādina sieviešu krūts dziedzerus. Aptuveni 1 no 100 krūts vēža gadījumiem attīstās vīriešiem un terapija ir līdzīga kā sievietēm.
Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā. Saslimšana ar vēzi sākas, kad piena dziedzera šūnas dažādu iemeslu dēļ sāk strauji un nepareizi dalīties, ieaugot blakus audos un izplatoties organismā. Ir ļoti svarīgi atklāt krūts vēzi savlaicīgi – 90% gadījumu, diagnosticējot to agrīnā stadijā, iespējams saglabāt krūts dziedzeri un dzīves kvalitāti, kā arī panākt ilgstošu remisiju, pat izārstēšanos.
Kā rodas krūts vēzis?
Krūts vēža izcelsme vēl nav pilnībā izpētīta, taču tiek uzskatīts, ka liela nozīme ir hormonāliem un ģenētiskiem faktoriem. Īpaši svarīgi ir atrast vēža “vājās vietas” – tā rašanās un augšanu veicinošos iemeslus, lai vērstos tieši pret tiem. Krūts vēža šūnas ir ļoti atšķirīgas. Atbilstīgi šūnu tipam tās var augt un attīstīties lēni vai ātri un tikpat dažādi reaģēt uz ārstēšanu.
Apskatot mikroskopā krūts vēža audus, tiek noteikti vairāki svarīgi parametri:
- audzēja šūnu veids un diferenciācijas pakāpe (tiek vērtēts pēc tā, cik lielā mērā jaunveidotās, slimās šūnas atšķiras no veselajām);
- hormonu receptoru un citu receptoru stāvoklis (kādu receptoru klātbūtne vai iztrūkums, kas vērojams uz šūnu virsmas);
- šūnu dalīšanās intensitāte.
Krūts vēža skrīnings
Vairumā attīstīto valstu, arī Latvijā, tiek organizēta valsts apmaksāta krūts vēža agrīnas atklāšanas programma. Latvijā sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados uz deklarēto dzīves vietas adresi tiek nosūtīta aicinājuma vēstule, lai veiktu mammogrāfijas izmeklējumu. Izmeklējumu var veikt divu gadu laikā pēc vēstules saņemšanas. Mammogrāfija ir jutīga un ekonomiski izdevīga izmeklēšanas metode, ar kuru var agrīni atklāt krūts dziedzeru viedojumus, pirms tie rada simptomus, un attiecīgi veiksmīgāk ārstēt un panākt izārstēšanos. Ja mammogrāfijā tiek novērotas patoloģiskas izmaiņas, sievieti novirza papildus izmeklējumiem un pie krūts ķirurga.
Krūts vēža diagnostikas metodes
Krūts audzēja novietojumu un izplatību var noteikt ar vizuālas izmeklēšanas metodēm – mamogrāfiju, krūšu ultrasonogrāfiju, kompjūtertomogrāfijas izmeklējumu, pēc nepieciešamības veic arī magnētisko rezonansi krūts dziedzeriem. Kā jebkuru ļaundabīgu audzēju, arī krūts vēzi, var apstiprināt tikai mikroskopiski izmeklējot audzēja materiālu. Audzēja paraugu izmeklēšanai mikroskopā sauc par biopsiju. Krūts veidojumu biopsiju visbiežāk veic krūts ķirurgs (mammologs) ultrasonogrāfijas kontrolē vai arī ultrasonogrāfijas speciālists. Ar speciālo adatu tiek paņemts cilindrveida paraugs no iepriekš vizuālos izmeklējumos atrasta aizdomīgā krūts veidojuma. Ārts patologs šo cilindrveida paraugu izmeklē mikroskopā, krāso to ar speciālām krāsām.
Krūts vēža biopsijas materiālā obligāti tiek noteikti sekojoši rādītāji.
UZMANīBU! Visām sievietēm, kam ir apstiprināta krūts vēža diagnoze, precīzi jānoskaidro HER2 stāvoklis. Ja pārbaude netiks veikta, ārsts nevarēs noteikt precīzu slimības prognozi un izvēlēties piemērotāko ārstēšanu.
Krūts vēža stadijas
0 stadija: audzējs vēl nav izplatījies ārpus piena vadiem vai daiviņām. Lai arī pagaidām nekas vēl neliecina par vēža šūnu negatīvo ietekmi uz organismu, mamogrāfiski tas jau ir saredzams kā mikrokalcināti piena vados.
I stadija: krūts vēzis ir izplatījies ārpus piena vadiem vai daiviņām. Audzējs (veidojums krūtī) ir samērā neliels – līdz 2 cm diametrā. Padusēs palielināti limfmezgli parasti netiek konstatēti. Krūts vēzis, kas atklāts I stadijā, 90% gadījumu ir pilnībā izārstējams.
II stadija: audzēja izmērs ir 2-5 cm diametrā, vai arī ir mazāks par 2 cm diametrā, bet audzējs skāris kādu no tās pašas puses paduses limfmezgliem. Tie var būt redzami, veicot radioloģiskos izmeklējumus vai sataustāmi, vai konstatēti jau operācijā, veicot sargmezgla biopsiju.
III stadija: audzējs pārsniedz 5 cm diametru vai ir mazāka izmēra, bet cauraug ādu vai ieaug krūšu kurvja sienā. Krūts vēzi III stadijā raksturo:
- vairāki palielināti limfezgli ne tikai padusē, bet arī citos tuvākajos reģionālo limfmezglu baseinos;
- krūts vēzis sācis bojāt arī citas organisma struktūras – krūts ādu, vai krūšu kurvja sienas struktūras (muskuļus un kaulus).
IV stadija: krūts vēzis ir izplatījies arī uz citiem iekšējiem orgāniem (plaušām, kauliem, aknām u. c.).
Krūts vēža ārstēšana
Krūts vēža ārstēšanā visbiežāk kombinē dažādus terapijas veidus. Ārstu speciālistu komanda, jeb ārstu konsīlijs, kura sastāvā ir onkologs ķīmijterapeits, krūts ķirurgs, staru terapeits, precizē un pieņem lēmumu par labāko terapijas taktiku. Vērā tiek ņemts pacienta vecums, vispārējais veselības stāvoklis, vēža stadija. Pēc konsīlija lēmuma pacients un ārstējošais ārsts savā starpā pārrunā izlemto ārstēšanas taktiku.
Pārsvarā visiem audzējiem stadijas noteikšana balstās uz trim faktoriem:
Atbilstīgi ļaundabīgā audzēja lokalizācijai un stadijai var tikt izvēlēti vairāki ārstēšanas ceļi:
Terapija atbilstīgi vēža stadijai
Katra terapijas shēma saistīta ar pacientes vispārējo veselības stāvokli un organisma atbildes reakciju uz ārstēšanu. Terapijas shēma, ko izvēlas paciente un viņas ārsts, būs atkarīga no slimības stadijas, audzēja izmēra, metastāzēm limfmezglos un audzēja hormonjutības, kā arī sievietes vecuma.
0 stadija
Standartterapija lielākajai daļai 0 stadijas krūts vēža gadījumu ir krūti saudzējoša operācija (tikai veidojuma izlobīšana no veselajiem krūts audiem), kam seko staru terapija vai mastektomija jeb krūts noņemšana. Šajā stadijā svarīga ir rūpīga novērošana visā pacientes dzīves laikā (tostarp mamogrāfija ik gadu un krūts izmeklēšana reizi trīs līdz sešos mēnešos) vai “profilaktiska” mastektomija pacientēm, kam ģimenē ir vairāki krūts vēža gadījumi.
I stadija
Ieteicamā terapija lielākajai daļai sieviešu ir krūts dziedzeri saglabājoša operācija ar veidojuma izgriešanu un paduses sargmezglu izoperēšanu, kam seko staru terapija. Alternatīva iespēja ir modificēta radikāla mastektomija (krūts un paduses sargmezglu izoperēšana) ar vai bez krūts rekonstrukcijas operāciju. Ja audzēja diametrs ir mazāks par vienu centimetru, sistēmiska palīgterapija ķīmijterapijas veidolā var nebūt nepieciešama, bet hormonatkarīga audzēja gadījumā var aprobežoties ar hormonterapiju. Tomēr atsevišķos gadījumos ārstu konsīlijs iesaka apsvērt adjuvantas ķīmijterapijas pielietošanu, ja audzējs ir mazāks par vienu centimetru, bet tam ir bioloģiskās agresivitātes iezīmes. Ja audzējs ir lielāks par vienu centimetru sievietēm pirms menopauzes, tiek ieteikta profilaktiska ķīmijterapija, bet sievietēm postmenopauzē hormonatkarīgu audzēju gadījumā - hormonterapija.
II stadija
Operāciju un staru terapijas izvēle vēža II stadijas gadījumā līdzinās tai, kādu izvēlas audzēja I stadijas gadījumā; izņēmums – II stadijas gadījumā pēc mastektomijas staru terapija pielietojama, ja audzējs ir lielāks par 5cm vai izplatījies uz vairākiem paduses limfmezgliem. Parasti ieteicama specifiska medikamentoza terapija, proti, hormonterapija un ķīmijterapija vai abi terapijas veidi – atbilstīgi pacientes menstruālajam stāvoklim, audzēja hormonjutībai.
Sievietēm, kas vēlas krūts dziedzeri saglabājošu operāciju, bet kam audzēja izmērs ir 2-5 cm diametrā, var tikt piedāvāta pirmsoperācijas ķīmijterapija, kuras mērķis ir samazināt audzēja izmēru, lai operācijas laikā to varētu vieglāk un drošāk izņemt un atjaunot krūts estētisko izskatu. Tāpat tas ir situācijās, ja audzēja izmērs ir lielāks par 5cm, kas var padarīt veidojuma izgriešanu grūti veicamu vai neiespējamu. Ja pirmsoperācijas ķīmijterapija pietiekami mazina audzēja izmērus, veidojumu var izoperēt – tam seko staru terapija un papildu sistēmiska terapija (ķīmijterapija ar vai bez hormonterapijas). Ja audzējs pirmsoperācijas terapijas rezultātā nemazinās pietiekami, lai veidojumu varētu saudzīgi izoperēt un saglabāt krūts dziedzeri, parastā ārstēšana ir mastektomija, kam seko pēcoperācijas ķīmijterapija ar vai bez hormonterapijas pielietošanas un atsevišķos gadījumos arī staru terapija. Pēcoperācijas terapijas mērķis ir iznīcināt ar aci neredzamas vēža šūnas, kas var palikt organismā.
Papildus ārstēšanu nosaka, ņemot vērā audzēja izmēru, izplatību limfmezglos un prognozes rādītājus. Paciente var saņemt ķīmijterapiju un/vai hormonterapiju, ja tāda ārstu konsīlijā tiek rekomendēta un audzējs ir jutīgs pret attiecīgo terapijas veidu.
III stadija
III stadijai ir trīs apakšstadijas:IIIA, IIIB un IIIC. IIIA stadijas krūts ļaundabīgos audzējus var izoperēt radikālas mastektomijas ceļā (ar vai bez rekonstruktīvas plastiskās operācijas). Operācijas veida izvēli - mastektomija vai krūts dziedzeri saglabājoša operācija - nosaka krūts dziedzera un audzēja attiecība, tas nozīmē, ka liela apjoma krūts dziedzera gadījumā saglabājošu operāciju var veikt arī III stadijas gadījumā. IIIA stadijas krūts ļaundabīgus audzējus var ārstēt ar neoadjuvantu (proti, pirmsoperācijas) ķīmijterapiju, gados vecākas kundzes ar neoadjuvantu hormonterapiju. Pēc tam veic modificētu radikālu mastektomiju ar vai bez rekonstruktīvas operācijas vai krūts dziedzeri saglabājošu operāciju. Abos gadījumos operācijai seko staru terapija un sistēmiska terapija (ķīmijterapija ar vai bez hormonterapijas). IIIB un IIIC stadijas, ieskaitot iekaisīgu krūts vēzi, ārstēšanā tiek izvēlēta neoadjuvanta ķīmijterapija, bet gados vecākām sievietēm (pēc 70)- hormonterapija; tam seko krūts dziedzeri saglabājoša operācija vai radikāla mastektomija; pēc tās dažreiz nepieciešama papildu ķīmijterapija. Neoadjuvantas terapijas mērķis III stadijas krūts vēža gadījumā ir panākt audzēja samazināšanos un reģionālo limfmezglu metastāžu izzušanu, lai varētu audzēju un limfmezglus radikāli un droši izoperēt. Pēc terapijas lieto staru terapiju un papildu ķīmijterapiju ar vai bez hormonterapijas.
IV stadija
IV stadijas krūts vēža gadījumā pamatterapija ir medikamentoza, lietojot ķīmijterapiju, hormonterapiju vai abas kopā – atbilstīgi audzēja jutībai. Tikai ļoti retos gadījumos apsverama krūts dziedzera ķirurģiskās ārstēšana. Ārstēšana galvenokārt vērsta uz audzēja masas mazināšanu, simptomu atvieglošanu, dzīves kvalitātes nodrošināšanu. Tā bieži ir kompleksa – staru terapija, ķīmijterapija un hormonterapija, pretsāpju terapija. Staru terapiju un/vai operāciju var izmantot arī noteiktu simptomu mazināšanai - atsāpināšanas, skeleta stabilizēšanas un higiēnas nolūkos. Simptomātiskās terapijas veids atkarīgs arī no metastāžu atrašanās vietas. Piemēram, sāpīgu kaulu metastāžu gadījumā var pielietot bisfosfonātus (kaulu vielmaiņu modificējošie līdzekļi), staru terapiju, atsāpinošus preparātus pēc nepieciešamības. Sievietēm ar hormonjutīgiem audzējiem hormonterapijas iespējas ir tādas pašas kā III stadijas slimības gadījumā, atseviškos gadījumos gados jaunām sievietēm hormonatkarīga metastātiska vēža gadījumā hormonterapijas ietvaros var tikt veikta olnīcu izņemšanas operācija (ovarektomija).
Simptomātiska terapija
Nereti metastātiska krūts vēža gadījumā ir nepieciešama dažādu simptomu monitorēšana un to mazināšana vai novēršana. Visbiežākais simptoms ir sāpes, līdz ar to nepieciešama ir to mazināšana vai kupēšana. Tāpat kā jebkuras citas izcelsmes sāpes, arī vēža gadījumā vieglas un vidējas sāpes ārstē ar parastiem pretsāpju medikamentiem – paracetamolu, ibuprofēnu un citiem. Ja sāpes ir stiprākas, var būt nepieciešami narkotiskie analgētiskie līdzekļi. Viens no biežiem staru un ķīmijterapijas nevēlamajiem blakusefektiem ir slikta dūša un vemšana. Mūsdienās ir pieejami efektīvi līdzekļi šo blakņu novēršanai.