Audzēja lokalizācija: limfātiskie audi.
Starptautiskās slimību klasifikācijas (SSK) kods: C81
Kas ir limfomas?
Limfomas ir limfātiskās sistēmas ļaundabīga slimība. Limfātiskā sistēma organismā sastāv no limfas vadiem, limfmezgliem, liesas, timusa, kaulu smadzenēm. Limfātiskās sistēmas uzdevums ir cīnīties ar slimībām un infekcijām. Līdzīgi kā asinsvadi, limfvadi iet cauri visam organismam un pa tiem plūst limfa. Limfa ir bezkrāsains, ūdenim līdzīgs šķidrums, kas satur limfocītus. Limfātiskajos vados atrodas mazi sakopojumi – limfmezgli. Ļaundabīgās slimības, kas attīstās no limfātiskās sistēmas, tiek sauktas par limfomām. Noteiktu mutāciju un izmaiņu rezultātā limfātiskas šūnas veidojas kļūdaini un pastiprināti vairojas. Limfomas ir divu veidu – Hodžkina un Ne-Hodžkina limfomas. Tās ir divas atšķirīgas diagnozes, kas ārstējamas dažādi.
Limfomas iedala divās lielās grupās:
Hodžkina slimība
Ne-Hodžkina limfomas
Kas ir Hodžkina slimība?
Hodžkina slimība ir ļaundabīga limfmezglu slimība, limfomas paveids. Slimība ir samērā izplatīta, katru gadu saslimst 3 cilvēki no 100 000. Slimo visu vecumu grupu cilvēki, bet slimībai ir raksturīgi vecuma pīķi: 17-25 gadi un pēc 50 gadiem.
Kāpēc tāds nosaukums?
Medicīnā diezgan bieži slimības sauc to ārstu uzvārdos, kas to pirmo reizi aprakstījuši. 1832. gadā angļu ārsts Tomass Hodžkins aprakstīja pirmo slimības gadījumu. Slimnieks bija 10 gadus vecs puisītis ar izteikti palielinātiem limfmezgliem un, tā kā tajā laikā nekāda ārstēšana šai slimībai nebija zināma, viņš nodzīvoja tikai mēnesi. Limfmezgli bija ļoti lieli un pēc ārstu vārdiem „atgādināja vīnogu ķekarus”. Kad nākamais ārsts aprakstīja līdzīgu slimības gadījumu, lai uzsvērtu, ka tas ir līdzīgs iepriekšējam, viņš lietoja terminu „Hodžkina slimība”. No tā laika arī ir šāds slimības nosaukums. Krievu literatūrā šo pašu slimību sauc arī vēl citā vārdā - par limfogranulomatozi. Nosaukumi ir dažādi, bet slimība tā pati.
Kā izpaužas slimība?
Limfoma visbiežāk izpaužas ar limfmezglu palielinājumu – uz tausti vai ar aci var redzēt palielinātus kakla, padušu, cirkšņu, vēdera dobuma, videnes, citu grupu lifmemzglus. Limfmezgli parasti nav sāpīgi, taču tie ir cietāki, nekustīgi, var veidot “paketes”.
Tāpat, limfomas šūnas var būt liesā, liesa var būt palielināta.
Ja krājas šķidrums plaušās vai sirds somiņā, tad var būt pieaugošs elpas trūkums.
Retākos gadījumos limfoma izplatās arī ārpus limfātiskās sistēmas – kaulu smadzenēs (izmaiņas var redzēt asins analīzēs), plaušās, aknās.
Nespecifiski limfomu simptomi ir svara zudums, svīšana naktī, temperatūras pacēlumi, vājums, nespēks.
Kā tiek noteikta diagnoze?
Limfomas izplatību var noteikt ar vizuāliem izmeklējumiem – kompjūtertomogrāfiju (KT), pozitronu emisijas tomogrāfiju (PET). Diagnozes apstiprinājumam ir nepieciešams veikt audzēja parauga izmeklējumu mikroskopā. Audzēja paraugam ir jābūt pietiekami lielam, parasti tiek izņemts vismaz viens patoloģiska izskata limfmezgls. Atkarībā no patoloģisku limfmezglu lokalizācijas, audu parauga paņemšanai var būt nepieciešama dažāda veida operācija. Dažkārt limfoma izraisa šķidruma uzkrāšanos plaušās vai sirds somiņā. Tādos gadījumos var paņemt šķidruma paraugu izmeklējumam mikroskopā.
Ārstēšana
Limfomu ārstēšanā izmanto ķīmijterapiju, staru terapiju, metožu kombinācijas, retāk operatīvu ārstēšanu. Hodžkina slimību ārstējot pēc starptautiski atzītām vadlīnijām vas sasniegt pilnu izārstēšanos, pat ja slimība sākotnēji ir izplatīta III-IV stadijā.
Ko vēl svarīgi zināt?