Audzēja lokalizācija: dzemdes ķermenis
Starptautiskās slimību klasifikācijas (SSK) kods: : C54-C55
Dzemdes (endometrija) vēzi visbiežāk diagnosticē sievietēm menopauzē - galvenokārt 50-65 gadu vecumā, tikai 5% sieviešu ir jaunākas par 40 gadiem. Aptuveni 50% gadījumu endometrija vēzi diagnosticē sievietēm ar noteiktām fona slimībām vai riska faktoriem anamnēzē.
Endometrija vēža riska faktori:
• aptaukošanās;
• cukura diabēts;
• hipertensija;
• endometrija hiperplāzija;
• Steina-Lēventāla, Icenko –Kušinga (hormonu disbalansa) sindroms;
• dzemdes mioma;
• neauglība;
• menstruāciju sākums agrīnā vecumā, vēla menopauze;
• anamnēzē citi hormonatkarīgi vēži, ģenētiska predispozīcija;
• kalorijām un taukvielām pārbagāts uzturs;
• smēķēšana.
Kādas ir sūdzības?
Sievietēm menopauzē parādās asiņaini vai asiņaini - ūdeņaini (gaļas ūdens krāsā) izdalījumi no dzimumceļiem,velkošas sāpes vēdera lejasdaļā. Sievietēm ar saglabātām mēnešreizēm novēro izmainītas mēnešreizes.
Kādi izmeklējumi ir jāveic?
• Mazā iegurņa orgānu ultrasonogrāfija.
• Onkocitaloģiskā iztriepe no dzemdes kakla.
• Dzemdes dobuma aspirācija.
• Dzemdes dobuma frakcionēta abrāzija (pēc vajadzības).
Endometrija vēža izplatīšanās ceļi
• Tieša ieaugšana apkārtējos audos un orgānos.
• Vēža šūnu izplatīšanās caur olvadiem.
• Izplatīšanās uz limfmezgliem.
• Hematogēna izplatīšanās uz citiem orgāniem – plaušām, aknām, u.c.
Ārstēšanas iespējas
Lielākā daļā gadījumu (līdz 96%) – ķirurģiska operācija. Atkarībā no slimības ielaistības pakāpes var pievienot staru terapiju un hormonterapiju. Lielākā daļa ir endometrioīdās adenokarcinomas (80%), taču ir retāki dzemdes vēža paveidi –karcinosarkomas, sarkomas, papillāri serozas karciomas, citi veidi. Neskatoties uz to, ka dzemdes sarkoma ir reta diagnoze, pacientēm ar zināmu dzemdes miomu ir regulāri jāveic novērošana pie ginekologa un USG izmeklēšana, lai izslēgtu labdabīga veidojuma pārveidošanos par ļaundabīgu.
Pirmajā un otrajā gadā pēc dzemdes vēža ārstēšanās sievietēm tiek nodrošināta regulāra kontrole pie onkoginekologa 3-4 reizes gadā, vēlāk 2-3 reizes gadā. Pēc pieciem gadiem – vienu reizi gadā. Atkarībā no iepriekš saņemtās terapijas pacientes tiek novērotas pie onkologa ķīmijterapeita vai staru terapeita.