Audzēju lokalizācija: āda
Starptautiskās slimību klasifikācijas (SSK) kods: ļaundabīgi ādas audzēji C44,
ādas melanoma C43
Galvenais ādas vēža rašanās iemesls ir sauļošanās. Gaišas ādas krāsas cilvēkiem ir lielāka iespēja saslimt ar ādas vēzi. Parasti šīm personām ir gaiša arī acu krāsa (zila vai zaļa), blondi mati un viņiem slikti veidojas iedegums, respektīvi, viņi ātri „apdeg”.
Visefektīvākā ādas vēža profilakse ir izvairīšanās no saules stariem:
- izvairieties no tiešas saules staru iedarbības no 11:00 līdz 16:00, kad ultravioletie stari ir visintensīvākie;
- nēsājiet gaišas krāsas apģērbu, galvassegu;
- lietojiet aizsargkrēmus ar saules aizsargfaktoru (SPF – Sun Protection Factor), kas nav mazāks par SPF 30.
Ir dažādi ādas vēža veidi.
1. Bazālo šūnu vēzis (bazalioma) – viens no izplatītākajiem ādas vēža veidiem pasaulē. Visbiežāk bazalioma attīstās uz sejas un kakla ādas (85%) , saulei atklātajās ķermeņa vietās, taču var attīstīties arī uz citām ķermeņa daļām. Bazalioma var būt dažāda izskata. Visbiežāk tā parādās kā maza, pērles baltuma bumbiņa, uz kuras var redzēt sīkus, sārtus asinsvadus. Bazalioma var parādīties arī kā neliela čūliņa ar valnīti, kam raksturīga cikliska attīstība, t.i., čūliņa var asiņot, tad to pārklāj krevele, var pat šķist, ka čūliņa sadzīst, tomēr pēc neilga laika ādas bojājums atjaunojas – viss sākas no sākuma. Retāk sastopama bazalioma, kas izskatās kā balta vai dzeltenīga rēta. Šis ir zema ļaundabīguma ādas vēzis, tas aug diezgan lēni un metastāzes rodas ļoti reti. Tomēr neārstēts tas var radīt arī plašu bojājumu.
Bazaliomas ārstēšanas veidi:
ķirurģiska izgriešana;
kriodestrukcija (apstrāde ar šķidro skābekli);
lāzerdestrukcija;
apstarošana ar rentgenstariem.
2. Plakanšūnu vēzis – otrs biežāk diagnosticētais ādas vēža veids. Parasti tas attīstās uz ausu, sejas vai galvas matainās daļas, tomēr plakanšūnu vēzis var attīstīties arī jebkur uz ķermeņa – uz lūpām, mutē, arī uz dzimumorgāniem. Parasti ādas plakanšūnu vēzis parādās kā sārts iekaisis ādas plankums, kas klāts ar zvīņām. Retāk tas var izskatīties kā ilgi nedzīstoša čūla vai krevele. Parasti šis ādas vēzis rada lokālu destruktīvu bojājumu. Neārstējot tas bojā apkārtējos audus tādā mērā, ka slimnieks var zaudēt ausi vai degunu. Audzēja šūnas var izplatīties uz limfmezgliem un citiem orgāniem (metastazēt), tādējādi kļūstot bīstamas dzīvībai. Plakanšūnu vēža galvenā ārstēšanas metode ir ķirurģiska izgriešana. Citi terapijas veidi ir ķīmitjerapija, mērķterapija, staru terapija.
3. Melanoma ir visļaundabīgākais no ādas vēžiem. Melanoma attīstās no šūnām, kuras sauc par melanocītiem. Šīs šūnas ražo tumšo, ādu aizsargājošo pigmentu, kuru sauc par melanīnu. Melanīns saules staru iedarbībā rada iedegumu, tādējādi aizsargājot ādu no saules.
Melanoma izskatās kā dzimumzīme, kas aug un mainās. Aplūkojot to, noderēs Melanomas ābece (ABCD):
Asymmetry (asimetrija) – viena puse atšķiras no otras;
Border (robeža, mala) – tā ir robaina, nelīdzena;
Colour (krāsa) – daudzkrāsaina, dažādos toņos;
Diameter (diametrs) – palielinās izmēros.
Parasta dzimumzīme ir apaļa (simetriska), līdzenu malu, vienkrāsaina un maza (līdz 5 mm). Melanoma var veidoties jau no esošas dzimumzīmes, kā arī attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas, jebkur uz ķermeņa.
Sievietēm biežāk melanoma veidojas uz kājām (īpaši apakšstilbu mugurpusē), bet vīriešiem – uz ķermeņa (īpaši uz muguras). Parasti melanoma ir brūna vai melna, tomēr tā var būt arī sarkana, ādas krāsā vai pat balta. Melanoma sāk attīstīties ādas virspusē, tāpēc sākotnēji tā ir vieglāk ārstējama. Ja netiek ārstēta, melanoma aug dziļumā, sasniedz asinsvadus un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu (metastazējas), un šajā stadijā melanomas izārstēšanas iespējas ievērojami samazinās.
Melanomas ārstēšanā svarīgi ir to ķirurģiski izgriezt pašā sākuma stadijā, kad vēl nav notikusi ļaundabīgo šūnu izplatība organismā (metastazēšanās). Slimības plašas izplatības gadījumā ir iespējama specifiska medikamentoza terapija – mērķterapija, imūnterapija, ķīmijtrerapija. Mūsdienās pielietojamā imūnterapija un mērķterapija būtiski uzlabo pacientu dzīvildzi.
Kam ir lielāka iespēja saslimt ar melanomu?
- Cilvēkiem, kuriem ir daudz dzimumzīmju (vairāk par 50);
- cilvēkiem ar t.s. displastiskajām dzimumzīmēm (tās izskatās neparasti – lielākas par 6 mm, neregulārām robežām, nelīdzenu virsmu);
-cilvēkiem, kuru asinsradiniekiem bijusi melanoma;
- cilvēkiem, kuri bieži sauļojas un/vai kuriem ir bijuši saules apdegumi, īpaši bērnībā un pusaudžu gados. Maziem bērniem obligāti ir jālieto aizsargkrēms ar SPF 50.
Lai izvairītos no ādas audzējiem, periodiski aplūkojiet savu ķermeni, pievēršot uzmanību jebkurām izmaiņām uz ādas. Šaubu gadījumā griezieties pie ģimenes ārsta vai dermatologa!