Imūnterapija ir organisma paša imūnsistēmas atmodināšana, stimulēšana vai stiprināšana ar dažādiem (dabīgiem vai mākslīgi radītiem) bioloģiskiem līdzekļiem. To mērķis ir palēnināt vai apturēt audzēja tālāku augšanu un metastazēšanos, kā arī atjaunot imūnsistēmas dabīgās funkcijas, lai tā labāk spētu atpazīt audzēja šūnas un tās iznīcinātu. Nosacīti pie imūnterapijas metodēm pieskaita terapiju ar konkrētām monoklonālām antivielām un imūnsistēmas kontrolpunktu inhibitoriem, nespecifiskās imūnterapijas metodes, onkolītisko viroterapiju, terapiju ar T šūnām (dendrītiskām šūnām), citokīniem un vēža vakcīnām.
Imūnterapijas darbības principi
Imūnterapija dažādā veidā un mērā var ietekmēt audzēju augšanu un to tālāku progresēšanu. Šodien terapijā galvenokārt izmantojam kādu no diviem principiāli atšķirīgiem mehānismiem. Viens ir imūnsistēmas atbalstīšana, stimulēšana, lai tā atkal sāktu darboties, atpazītu un iznīcinātu vēža šūnas. Otrs ceļš ir iespējamo barjeru nojaukšana, kas kaut kādā mērā traucē imūnkompetentajām šūnām uzbrukt un iznīcināt vēža šūnas.