1.Mērķis – izārstēšana.
Izārstēšana saprotama kā pilnīga audzēja un tā šūnu likvidācija, lai slimība turpmākajos mūža gados neatjaunotos. Tomēr šādu iznākumu neviens nevar garantēt, tāpēc tiek lietots termins "remisija" jeb pilnīga vai daļēja vēža sūdzību un simptomu izzušana.
Pilna remisija ir tad, kad pacientam nav nekādu slimības izpausmju – ne subjektīvu, ne objektīvi pierādāmu. Vairumā gadījumu recidīvs attīstās pirmajos 2–3 gados pēc diagnozes noteikšanas, taču slimība var atjaunoties arī pēc 10, 15, 20 un pat 30 gadiem.
Daļēja remisija ir stāvoklis, kad pacientam pastāv sūdzības vai objektīvi pierādāmas slimības paliekas, kas ir pārliecinoši mazinājušās kopš slimības sākuma, taču tās joprojām ir. Arī daļēja remisija var ilgt gadiem, taču šo trauslo līdzsvaru var izjaukt visdažādākie cēloņi, tiklab ārēji, kā iekšēji faktori.
Nereti kā izārstēšanas ekvivalentu min terminu "dzīvildze". Tā var būt piecu, desmit, piecpadsmit utt. gadu dzīvildze.Pretstatā izārstēšanai slimības kontrole ir dinamiska slimības ārstēšana ar mainīgiem panākumiem, lai novērstu vai attālinātu recidīvu jeb slimības atkārtošanos. Neoadjuvanto (pirmsoperācijas) un adjuvanto jeb profilaktisko (pēcoperācijas) terapiju mēdz saukt arī par ārstējošo terapiju, kas galvenokārt attiecināma uz vēža agrīnām stadijām.
Neoadjuvantā terapija ir jebkura veida ārstēšana (apstarošana, medikamentoza terapija), pirms audzēja izoperēšanas.
Adjuvanta terapija ir ārstēšana, ko nozīmē pēc audzēja izoperēšanas vai radikālas apstarošanas. Tās mērķis ir mazināt slimības atjaunošanās risku. To vēl sauc arī par profilaktisko terapiju, kas iespējama dažādos veidos – apstarošana, ķīmijterapija, hormonterapija, mērķterapija, imūnterapija, un dažādu metožu savstarpēja kombinācija.
3. Mērķis – kvalitatīvas dzīvildzes pagarināšana
To mēdz saukt arī par paliatīvu terapiju, kuras mērķis nav radikāla slimības ārstēšana, bet gan audzēja masas samazināšana vai tālākas progresēšanas ierobežošana, lai atvieglotu pacienta stāvokli un mazinātu slimības slogu. Paliatīvā terapija attiecināma uz vēlīnām slimības stadijām vai metastātisku audzēju, un tās gaitā tāpat iespējams lietot visdažādākās audzēja terapijas metodes – operāciju, apstarošanu, medikamentozu terapiju. Arī paliatīvas terapijas laikā iespējams panākt gan remisiju, gan slimības stabilizāciju, kas var ilgt ne tikai vairākas nedēļas, bet vairākus mēnešus un pat gadus.
4. Mērķis – sūdzību un simptomu atvieglošana
To sauc par simptomātisko terapiju, kuras galvenais uzdevums ir ciešanu atvieglošana ar nespecifiskiem dažādu grupu medikamentiem. Simptomātiskā terapija neārstē pašu audzēju, taču var ļoti būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un nedaudz arī pagarināt dzīvildzi. Simptomātiskā terapija ietver ne tikai pretsāpju medikamentus, bet arī daudzus citus ārstniecības līdzekļus, kas mazina konkrētas sūdzības un simptomus, uzlabo pašsajūtu, apetīti, miegu. Simptomātiskās terapijas arsenālā noteikti iekļaujamas arī komplementāras metodes – homeopātija, fitoterapija, fizikālā, adatu u.c. terapijas.
5. Mērķis – psihoemocionāls atbalsts
Tā uzdevums ir palīdzēt tikt galā ar slimības vai ārstēšanas radītajām garīgām un/vai psihoemocionālajām un sociālajām sekām. Šis atbalsts būtu nepieciešams teju vai katram vēža slimniekam jau no slimības paša sākuma. Psihosociālais atbalsts ietver ne tikai skaidrošanu, uzklausīšanu un padomdošanu. Tas reizē ir arī ceļvedis sarežģītajā valsts un privātajā aprūpes piedāvājumu kartē. Psihosociālais atbalsts palīdz atgriezt pacientu ģimenē, darbā, sabiedrībā, palīdz rast motivāciju dzīvot.