Sakotnēji lokāli izplatīts audzējs var ar laiku izplatīties tālāk – limfmezglos un attālos orgānos, palikt metastātisks. Tādā gadījumā dokumentos stadija nemainās, taču parādās norādes par metastāzēm.
Tāpat ir situācijas, kad audzējs sākotnēji ir lokāls, taču ar laiku, turpinot augt, tas izplatās tuvējos audos, limfmezglos – tā ir audzēja lokāla progresija.
Gadās, ka sākotnēji audzējs ir lokāls un ārstēšanas rezultātā iestājas pilna remisija, datu par audzēju nav. Pēc kāda laika audzējs var parādīties operētā vietā (rētā) no jauna. Šo procesu sauc par lokālu recidīvu. Novērots, ka apmēram trešdaļā gadījumu ar laiku pēc terapijas attīstās lokālas un/vai reģionālas metastāzes, piemēram, operācijas rētas vietā vai tuvākos limfmezglos.
Prognozi lielā mērā ietekmē metastāžu lokalizācija un bojāto orgānu skaits. Metastāzes limfmezglos, kaulos, ādā un zemādā parasti ir labāk ārstējamas (operējamas, starojamas, ārstējamas ar medikamentiem) un ar labāku prognozi. Iekšējo orgānu (aknas, plaušas) un smadzeņu metastāzes ir sarežģītāk ārstējamas, taču ir metodes, ar kurām tās var ārstēt.